119 turnīra dalībnieku skaitā bija ieradies viss pasaules reitinga pirmais desmitnieks, tostarp šā decembra Rīgas kausa ieguvējs Maksims Borisovs no Krievijas un latvietis, pasaules čempions Edgars Caics. Kopumā Latviju pārstāvēja visai iespaidīga delegācija, jo jūnijā Zviedrijā notiks Eiropas čempionāts un labāk jau iepriekš aprast ar atmosfēru.

   Sadalījumam pēc reitinga bija labpaticis vienā apakšgrupā salikt Caicu, Smagaru un Lagzdiņu, kuri tad nu arī trijatā pārliecinoši uzvarēja šai apakšgrupā. Vairumam citu mūsu pārstāvju arī šai sākuma posmā nebija īpašu problēmu, tomēr tajās iedzīvojās Miglinieks, kurš acīmredzot pašpārliecinātības dēļ neiekļuva 48 cilvēku veidotajā augstākajā līgā. Par viņa gremdētāju kļuva Baltkrievijas vecmeistars Kņazjuks, kurš, neraugoties uz savu zemo reitingu, ne pirmoreiz aizšķērso Latvijas konkurentiem ceļu uz augstāko sabiedrību. Pazaudējis svarīgos punktus, mūsu juniors tā arī īsti neatguvās un pēdējā grupas spēlē zaudēja zviedram Lundenam, kurš ar to arī nospieda Miglinieku līgu zemāk, kur viņš palika 55. vietā, iespraucies starp tikpat neveiksmīgi nospēlējušo Saveļjevu pāri no Igaunijas. Toties mūsu trešajā līgā iesētais juniors Mazūrs nodemonstrēja, uz ko ir spējīgs, kad no viņa neko īpašu necer - un ielauzās pirmajā. Tur viņam, protams, viegli negāja, bet pēdējais tomēr nepalika un guva pieredzi, kas var kļūt nenovērtējama vēlāk starptautiskajās sacensībās.

   Augstākajā līgā mūsu sportisti nospēlēja apmēram no viņiem gaidītajā līmenī, atzīmējama vienīgi Artjoma Zaharova iekļūšana starp 24 izslēgšanas spēļu dalībniekiem. Tur gan viņam uzreiz pretī nāca pasaules eksčempions Hanss Estermans, kas noslēdzās gaidāmajā veidā ar 4-0 sērijā par labu Zviedrijas meistaram. Gan Caics, gan mūsu otrais numurs Sīlis izdarīja to, uz ko viņi šobrīd ir spējīgi, lai gan iespējams, ka Caicam klātos labāk, ja viņš savas sērijas ar vājākiem pretiniekiem pacenstos uzvarēt ātri, nevis pēc tradīcijas bendētu nervus sev un saviem līdzjutējiem, sākdams sērijas ar nepilnu jaudu cerībā uzvarēt bez pūliņiem. Klasisks piemērs bija Caica sērija ar Jāni Galuzo, kurā pēc apmaiņas ar pārliecinošām uzvarām sekoja četras spēles ar rezultātiem 4:3 pa divām uzvarām katram, un tikai septītajā spēlē Caicam izdevās noslēgt sēriju savā labā. Tikmēr Borisovs, kurš šoreiz bija nervozāks un skaļāks nekā parasti, savas sērijas tomēr uzvarēja viegli ar 4-0 un rezultātā pirms fināla dabūja papildus pusstundu atpūtai. Sērijas rezultāts - 4-1 par labu Borisovam, lai gan pirmo spēli Caics pārliecinoši uzvarēja. Tālāk sekoja mazrezultatīvas spēles ar izgājieniem, kurās stiprāks šoreiz bija Pēterburgas sportists, kurš pašlaik ir acīmredzami labākā formā nekā mūsu čempions. Taču līdz jūnijam vēl tālu...