Matīss izvirzās par vienīgo līderi!

Pēc viena gada pārtraukumu par Inčukalna čempionu galda hokejā kļuva jaunākais no brāļiem Saulīšiem – Matīss. Pērn vienīgo un nedaudz negaidīti izcīnīto Inčukalna čempiona titulu nespēja aizstāvēt Filips Buhtujevs. Vēl vairāk, Filipam neizdevās uzkāpt arī uz goda pjedestāla zemākajiem pakāpieniem. Pirmo reizi uz goda pjedestāla Inčukalna čempionātā kāpa Rainers Kalniņš, izcīnot bronzas medaļu. Zīmīgi, ka finālā Matīss tikās ar kluba vadītāju Sandi Kalniņu un abiem pirms šī fināla bija pa 4 izcīnītiem tituliem un uzvarētājs izvirzītos titulu līderpozīcijā. Jāpiebilst, ka Sandis savus 4 titulus izcīnīja čempionāta rīkošanas sākumposmā, bet Matīss tieši pēdējā dekādē, tomēr arī kluba vadītājs ar dažiem izņēmumiem ir bijis pietiekoši konkurētspējīgs par ko liecina 10 izcīnītās godalgas.

Kā jau laiks rāda, ar katru gadu sarūk veco cīņas biedru dalība turnīros un šajā gadījumā arī Inčukalna čempionātā. Nu jau pēc kārtas 18.Inčukalna čempionātā startēja 32 spēlēt gribētāji – ne daudz, ne maz! Gandrīz puse no šiem spēlētājiem bija no Inčukalna pamatskolas čempionāta uzaicinātie skolēni, kuri startēja pirmo reizi. Tā ir tradīcija, kura ir iedibināta jau labu laiku atpakaļ. Tādā veidā tiek rosināta interese par galda hokeju, kā par sporta veidu ar iespēju uzsākt tā apguvi.

Grupu turnīrs. Pirms turnīra, lai tas noritētu raitāk, tika sarunāts Mikus Saulītis – čempionāts pirmo reizi tika vadīts skorpionā. Pats Mikus šajā sezonā nestartē, jo atkopjas no muguras operācijas. Te gan varu pieminēt, ka līdzīga problēma vienā laikā bija piemeklējusi arī čempionu Matīsu. Tika izmantots arī projektors uz kura tika pārraidīti sacensību rezultāti. Sacensības notika 3 kārtās. Vispirms norisinājās grupu turnīrs, kuram vairāk vai mazāk bija tāds simbolisks raksturs, jo meistarības plaisa starp kluba biedriem un debitantiem bija pārāk liela. Tāpēc grupu turnīrs tika samazināts pēc iespējas īsāks un tajā bija 4 grupas pa 8 spēlētājiem. Pēc apļa turnīra dalībnieki tika sadalīti 2 līgās – atbilstoši 4 labākie spēlēja 1.līgā, bet pārējie četri 2.līgā. Nekādu pārsteigumu šeit nebija un spēlētāji pēc īsas iesildīšanās varēja gatavoties līgu turnīram, kur tad 7-8 pieredzējušie kluba biedri plus jaunie pulciņa pārstāvji cīnījās par 1.-16.vietu, bet gandrīz visi debitanti varēja samērot spēkus savā starpā 2.līgā.

Līgas. 2.līgas turnīrā dubultu uzvaru izcīnīja Railends Kuhaļskis un Markuss Ābele, kuri tad arī bija vienīgie kluba pulciņa biedri, kuriem neatradās vieta 1.līgā! Neiekļūstot 1.līgā abi automātiski zaudēja iespēju pacīnīties vismaz jaunāko junioru konkurencē par goda pjedestālu.

1.līgā apļa turnīru pārliecinoši uzvarēja pērnais čempions Filips Buhtujevs (28 punkti), kuram vienīgo zaudējumu sagādāja kluba vadītājs Sandis Kalniņš. Tik pat pārliecinoši vietu play-off, kur kā ierasts Inčukalna čempionātos vietu sev nodrošina 8 labākie, izcīnīja arī Rainers (25 punkti) un Sandis Kalniņi (23 punkti), kā arī citi vadošie spēlētāji. Bija arī svarīgs faktors augstākai vietai apļa turnīrā pirms gaidāmajām izslēgšanas spēlēm. Jau labu laiku pirms apļa turnīra beigām bija skaidrs, ka nozīmīgi būs izcīnīt vietu labāko trijniekā, jo tas 1/4finālā solīja teorētiski un arī nedaudz praktiski vājāku pretinieku. Vissīvākā sērija brieda starp 4.un 5.vietas ieguvējiem, kuras aizņēma Haralds Gals (22 punkti) un Matīss Saulītis (21 punkts). Pārējās 3 vietas play-off aizņēma Hugo Brengulis, Roberts Suharevs juniors un Toms Baumanis. 

Play-off. Lai arī divās no četrām 1/4fināla sērijām cīņa izpalika, citās divās aizritēja interesanta cīņa. Vispirms Rainers Kalniņš samērā pārliecinoši ar 4-0 sērijā uzveica Robertu Suharevu junioru. Citā pārī ar tādu pašu rezultātu sērijā Sandis Kalniņš uzveica Hugo Brenguli, tikai atšķirībā no iepriekšējā pāru cīņas, Sandis uzvarēja bez cīņas, jo Hugo padevās bez cīņas (jāpiebilst, ka tas 18 gadu ilgajā čempionātu vēsturē bija pirmais gadījums, kad pretinieks neiziet uz startu izslēgšanas cīņās). Lai arī pirms 1/4fināla varēja nojaust, ka sīvākā cīņa būs starp Haraldu un Matīsu, tomēr dzīvē viss notika savādāk – šķiet daudz interesantāki notikumi risinājās cīņā starp Tomu Baumani un apļa turnīra pirmās pozīcijas īpašnieku Filipu Buhtujevu!

1/4fināls. Cīņā starp Haraldu Galu un Matīsu Saulīti bija epizode, kad pēc 2 spēles rezultāts varēja kļūt 2-0 par labu Haraldam, bet Haralds zaudēja pagarinājumā un pēc tam Matīss uzvarēja vēl 2 cīņas pēc kārtas un panāca sērijā pārsvaru 3-1. Beigās abi apmainījās ar uzvarām un gala rezultātā Matīss sērijā uzvarēja ar 4-2!

Pārī starp Tomu Baumani un Filipu Buhtujevu dominēja uzbrukuma hokejs! Filips uzrādīja labu rezultivitāti, ko rādīja arī 1.līgas apļa turnīrā sametot visvairāk vārtu, bet daudz neatpalika arī Toms Baumanis sērijas pirmajās 4 spēlēs sametot Filipa vārtos vidēji 3,5 ripas. Virsotne šajā sērijā tika sasniegta 5 spēlē, kad pa abiem tika samesti 14 vārti, kur bez maz vai katrs uzbrukums pārvērtās vārtu guvumā un rezultātā pēc iespaidīgās uzvaras ar 8:6, sērijā rezultātu līdz minimālajam 2-3 samazināja Toms Baumanis. Pēdējā šīs sērijas spēlē pieredze neļāva Filipa vārtos ielaist vairāk par 1 vārtiem – uzvara ar 4-1 un sasniegts 1/2fināls.

1/2fināls. Lai čempions pārvarētu arī šo barjeru, atkal bija nepieciešamas 6 spēles. Līdzīgi kā cīņā ar H.Galu, arī šoreiz Matīss ļāva savam pretiniekam izvirzīties vadībā – pat divreiz ar 1-0 un 2-1, bet tad Matīss ieslēdza citu ātrumu un izcīnīja 3 uzvaras pēc kārtas un ar rezultātu 4-2 ne tikai iekļuva finālā, bet arī gāza no troņa pašreizējo čempionu – Filipu Buhtujevu.

Otrajā pārī savā starpā tikās tēvs un dēls Kalniņi. Šajā pārī varēja prognozēt gandrīz drošu strauji progresējošā Rainera uzvaru, bet reāli viss notika citādi. Šī pēc rezultāta bija vissīvākā sērija, jo tika aizvadīts maksimālais spēļu skaits – 7. Interesanti, ka pirmajā 4 spēlēs allaž pašā sākumā vadībā ar 1-0 izvirzījās Sandis, bet tikai vienu reizi izdevās izcīnīt uzvaru. Pirmajās 2 spēlēs abi apmainījās ar uzvarām, bet tad sekoja Rainera izrāviens un vadība sērijā ar 3-1. saprotot to, ka iespēju atspēlēties vairs var nebūt, Sandis nedaudz pamainīja spēli aizsardzībā un iespējams ar to trāpīja 10-iekā. Nākošajā spēlē noturēta minimāla uzvara 1-0 un samazināta atpalicība līdz 2-3. Tomēr jau nākošajā spēlē atkal sekoja nelieli caurumi aizsardzībā un Rainers jau bija ceļā uz finālu – 3:1, bet tad līdz spēles beigām Sandim izdevās izraut pagarinājumu un tā ievadā ar veiksmes palīdzību (no neliela rikošeta, kas mainīja ripas trajektoriju) izraut 7 spēli - tajā viss notika ātri – iespējams, vēl neatgājis no iepriekš zaudētās spēles, Rainers īsā laika sprīdī, neraksturīgi sev zaudēja 3 vienādus bezatbildes vārtus un tad arī 4 pēc inerces.

Spēle par bronzu. Šai spēlei daudz vairāk pēc zaudējuma 1/2finālā bija motivēts Rainers, bet Filipam acīmredzot piekliboja spēle aizsardzībā, arī uzbrukums sāka buksēt. Iespējams, savu daļu nospēlēja zaudējums Matīsam, jo tika noliktas čempiona pilnvaras. Rezultātā tikai vienā spēlē bija līdzvērtīga cīņa – 7:1, 2:1 un 7:2!

Finālā tikās pašlaik titulētākie Inčukalna čempionāta spēlētāji un abiem bija iespēja izvirzīties līdera godā, bet ne jau tas uztrauca abus censoņus, bet gan pašreizējā cīņa. Viens no viņiem – Matīss Saulītis pēdējā laikā spēlē retāk, bet meistarība kā jau zināms nerūsē, bet savukārt Sandim Kalniņam, organizatorisko darbu dēļ savas spēles izkopšana ir palikusi novārtā, tomēr abi alkst sevi pierādīt. Jāpiebilst, ka arī šajā sērijā Matīss spēlēja 6 spēles un arī šeit ļāva pretiniekam divreiz izvirzīties vadībā – ar 1-0 un 2-1. Matīss uz Sanda minimālajām uzvarām spēja atbildēt ar lielākiem rezultātiem izlīdzinot sēriju uz 2-2. Tad sekoja fināla interesantākā daļa. Piektajā spēlē pie rezultāta 2:2 pēdējo sekunžu laiku ripas kontroli centās izmantot Sandis, lai pēc kombinācijas no labās puses laicīgi izrautu uzvaru un panāktu sērijā 3-2, bet sekoja neveiksmīga kombinācija, pēc kuras ripa rikošetā atsitās no Matīsa aizsarga un pēc tam lēni un nodevīgi pirms signāla ievirzījās Sanda vārtos! 3-2 Matīsa labā. Pēdējā 6 spēlē likās ka Matīss jau laicīgi nodrošinās uzvaru, bet tad līdzīgi, kā pret Raineru, Sandis īsā laikā no 0:2 izrāva pagarinājumu. Tajā vairāk svaiguma bija saglabājis Matīss, kurš pacietīgi nogaidīja Sanda neveiksmīgu darbību (lai gan ļoti minimālu) aizsardzībā no kreisa flanga caur augšu guva sērijas vārtus un triumfēja čempionātā!

Čempionāta noslēgumā, kā jau ierasts, izturīgākie dalībnieki sēdās pie galda, lai garšīgi uzēstu, iedzertu tēju un pakavētos čempionāta gaitā. Šoreiz, ierastā kliņģera vietā tika ēsta gardum garda torte, kuras recepte ir noslēpums, kā arī sāļā torte un uzkodas. Tika apspriests gaidāmais Pasaules klubu čempionāts un gatavošanās tam!