2002.gada 7.decembrī tika dots starts 4.Rīgas kausam, kurš līdz šim ir bijis pats apmeklētākais Rīgas kausu vēsturē – sacensības uzsāka un pabeidza 195 dalībnieki.
Kalašņikovs aizved Sony televizoru 2 jeb Dubults neplīst!
Rakstot šīs rindas varu droši teikt, ka nedz šis, nedz arī nākamais pēc skaita (189 dalībnieki) rekords netiks pārspēts, jo jubilejas 15.kausā ir pieteikušies 180, kas, protams, arī apsveicami.
Uz starta izgāja 5 valstu pārstāvji. Ja 3.kausā bija atbraukusi palielāka somu spēlētāju brigāde, kura nosmēla visu pjedestālu, tad šoreiz Somiju pārstāvēja vien pērnā kausa uzvarētājs Janne Kokko un Somijas izlases dāma Tarja Lindberg. Pirmo reizi tika pārstāvēta Igaunija – Veeko Vangonen, kurš tā arī pēc kausa nebija manīts spēlējam starptautiskajā arēnā un viņam ar pašreizējiem Igaunijas spēlētājiem nav nekādu sakaru! Ar startu Rīgas kausā mūs pagodināja tā laika Ungārijas labākais spēlētājs Magor Papp, kuram neizdevās iekļūt starp 48 labākajiem spēlētājiem. Domāju, ka Magoram bija mājās ko piebilst par tā laika Latvijas vidējā līmeņa spēku un masveidību, jo ungāri spēlēt galda hokeju sāka agrāk par mums. Visbeidzot atkal nodemonstrēt savu straujo attīstību bija atbraukuši 6 Krievijas spēlētāji. Ja vēl tā paša gada februārī raksta autors kopā ar vecmeistaru Ilgvaru Pavlovski bija devušies apciemot plašās Maskavas āres un izcīnīja dubultuzvaru kādā no Maskavas čempionāta posmiem, tad tagad Krievijas vadošie spēlētāji (vienīgais mierinājums bija tas, ka atbraukušie bija tā laika izlases līmeņa spēlētāji) jau cīnījās kā līdzīgas ar līdzīgu. Un tāpēc nav brīnums, ka noslēgumā uz goda pjedestāla bija 3 valstu pārstāvji – par divkārtējo uzvarētāju kļuva Janne Kokko, tā sacīt, dubults neplīst, un aizveda uz Somiju vēl vienu televizoru! Pat salīdzinot ar 3.Rīgas kausa finālu, kad soms uzvarēja savu tautieti Jani Lappalainenu finālālā ar 3-0, šoreiz somu kalašņikovam finālā pret 2002./2003.gadu sezonas līderi Didzi Ozoliņu klājās daudz grūtāk uzvarot sērijā ar 4-2 un Janne nācās atzīt, ka progress gada laikā ir bijis visai straujš! Spēlē par 3.vietu taktiķis un viltnieks Aleksejs Šastovs no Krievijas ar 4-1 sērijā uzveica otru labāko Latvijas tā brīža spēlētāju Jevgēniju Sprūžu! Jāpiebilst, ka visi atbraukušie Krievijas izlases spēlētāji, izņemot Aleksandru Kukuškinu, kurš izcīnīja augsto 18.vietu, iekļuva play-off starp 16 labākajiem spēlētājiem. Īpaši nozīmīgs turnīrs bija arī tāpēc, ka turpmāko 7-8 gadu laikā tas norisinājās RTU lielajā aulā, kas bija galda hokeja lielo pasākumu mājas vieta. Šajā sezonā Latvijas galda hokeja saimei klāt nāca arī Skrunda un jau pirmajā piegājienā 2.kārtā (finālgrupās, kur spēlēja 48 labākie spēlētāji) iekļuva 2 tās audzēkņi – Mārtiņš Līdums ieņēma 42.vietu, bet Ilvers Bendrups 46.vietu, bet no mūsdienu izcilniekiem visaugstāk bija Edgars Mucenieks – 53.vieta. Lielāko vairumu spēlētāju joprojām sastādīja dalībnieki, kuri piedalījās pirmo reizi iespaidojoties no lielā hokeja, vai arī tādi, kuru uzvārdus varēja pamanīt tikai Rīgas kausu listē. Pirmo reizi sacensības norisinājās 3.kārtās, kas ilgu laiku bija populārākais izspēles princips. Starts sākās ar kvalifikāciju 12 grupās, turpinājās ar spēlēm 2 finālgrupās pa 24 meistariem katrā (no grupām kvalificējās pa 4 labākajiem) un noslēdzās ar play-off 16 labākajiem spēlētājiem, turklāt pirmo reizi tika spēlēts līdz 4 uzvarām!
1.kārtā dalībnieki tika sadalīti 12 grupās pa 16-17 katrā! Praktiski lielākā daļa augstāk izsēto spēlētāju iekļuva 2.kārtā. 1.grupā nelielu pārsteigumu sarūpēja vecmeistars Dainis Zariņš, kā pēdējais ceturtais iekļūstot finālgrupās, aiz sevis atstājot ungāru Magor Papp, kurš pēc tam uzvarēja gandarījuma turnīrā (tajā pēc izvēles piedalījās finālgrupās neiekļuvušie dalībnieki), kā 4. labāko grupā izsēto ventspilnieku Eināru Lukševicu un arī Intaru Žubecki! 2.grupā pārsteidza jaunais Rīgas juniors Dāvis Bērziņš, kurš aiz sevis atstāja Mārci Andersonu. 4.grupā par interesantu faktu kalpo Rīgas Dinamo hokejista Māra Bičevska 8.vieta. 11.grupā kā pēdējais vietu starp dūžiem izkaroja ņiprais Ervīns Gegners, kurš vecuma ziņā bija viens no turnīra jaunākajiem dalībniekiem. Ja Edgars Caics jau palēnām ielauzās Latvijas galda hokeja elitē iekļūstot 2.kārtā, tad Atim Sīlim, kuram tas bija 1.Rīgas kauss, 12.grupā vēl nācās pagaidīt gadu – 6.vieta! Starp 48 labākajiem kausa spēlētājiem iekļuva 40 pašmāju censoņu un 8 ārzemnieki – visi krievi un abi Somijas pārstāvji. Latvijas spēlētāju sadalījumā aiz pārliecinošās Rīgas (21 spēlētājs – kur tad tagad ir Rīgas attīstība?) izcēlās nu jau lielāku pieredzi ieguvušie ventiņi – 7 dalībnieki.
2.kārtā dalībnieki sadalīti 2 grupās pa 24 izspēlēja apļa turnīru. A grupā klasi turpināja rādīt Janne Kokko, kurš tik 2 spēlēs ar saviem pretiniekiem punktus dalīja uz pusēm. 2.vietā aiz Janne ierindojās Didzis Ozoliņš. Vēl no šīs grupas izslēgšanas spēlēm kvalificējās 3 Krievijas pārstāvji, kā arī Ivars Viļkens, kurš bija labākais Latvijas spēlētājs 3.Rīgas kausā, Jānis Ķirsis un pārsteiguma autors Pēteris Birznieks (juniors no Rīgas). Likās, ka augstu klasi rādīs arī somiete Tarja Lindberg, kurai uzvara apakšgrupā, tomēr Latvijas spēlētāji vairs nebija ar pliku roku ņemami – Tarjai 12.vieta grupā. Raksta autors ierindojās 9.vietā tūlīt aiz Jāņa Kirša un palika bez paly-off. B grupā no J.Kokko centās neatpalikt Mārtiņš Zirnis, kuram tikai 3 zaudēti punkti (Mārtiņam noteikti bija neliela vilšanās par atrašanos tikai 4.vietā Latvijas reitingā) , bet 2.vietā ierindojās tā brīža Latvijas 2.numurs Jevgēnijs Sprūžs. Vēl play-off iekļuva Salvis Skarainis, Sergejs Mihejevs un Raivis Sternāts, kā arī 2 Krievijas pārstāvji, tai skaitā Mihails Margolis, kuram iepriekšējie Rīgas kausi bija izvērtušies samērā neveiksmīgi. Šā brīža Pasaules reitinga pirmā nūja Edgars Caics ierindojās noslēgumā 29.vietā.
Play-off. Par nelaimi 5 Krievijas izlases spēlētājiem, 4 no viņiem nācās spēlēt savā starpā, veidojot 2 pārus, kas nozīmēja ka jau vismaz 2 no viņiem izkritīs no turpmākās spēlēšanas. 1/8finālam kvalificējās Pēterburgas pārstāvis Mihails Martinovs, kā arī Aleksejs Šastovs, kurš ļoti sīvā 7 spēļu sērijā uzveica Mihailu Margoli. Atlikušais Krievijas spēlētājs Antons Gladkoborodovs, kurš no visiem turnīra dalībniekiem, izņemot Janni Kokko, demonstrēja vismodernāko galda hokeju, tika likvidēts ar Jevgēnija Spūža rokām ne mazāk smagākā sērijā – visas spēles beidzās ar 1 vārtu pārsvaru un 2 pagarinājumā. Janne Kokko viegli ar 4-0 tika galā ar Salvi Skaraini. Tikpat viegli Mārtiņš Zirnis ar 4-0 uz lāpstiņām nolika Jāni Ķirsi. Divos Latvijas spēlētāju pāros uzvaras izcīnīja RTU Club pārstāvji - Raivis Sternāts pār kluba biedru Ivaru Viļķenu ar 4-2 un ar tādu pašu rezultātu Didzis Ozoliņš apspēlēja Sergeju Mihejevu. Ļoti interesanta cīņa bija starp pārsteiguma autoru Pēteri Birznieku un Kristapu Strazdu. Lai arī K.Strazds uzvarēja sērija ar 4-1, sērija bija smaga. Visas spēles beidzās ar minimālu kāda pretinieka uzvaru, turklāt pēdējās 3 spēles Kristaps uzvarēja pagarinājumos!
1/4finālā nekādu argumentu tāpat kā Salvim pret J.Kokko nebija arī K.Strazdam – zaudējums ar 1-4. Vēl pārliecinošāk 2 kluba biedru starpā uzvaru pār 1.Rīgas kausa uzvarētāju R.Sternātu izcīnīja talantīgais reitinga pirmais numurs D.Ozoliņš – 4-0. Atlikušajos pāros spēlēja Latvijas pārstāvji pret Krievijas galda hokejistiem un dalīja uzvaras uz pusēm (abas sērijas beidzās ar 4-3)! Lielas mieles sanāca Mārtiņam Zirnim, kurš zaudēja nepiekāpīgajam Aleksejam Šastovam, bet otrajā pārī iespaidīgu comeback akciju veica J.Sprūžs no nelabvēlīgā 0-3 uzveicot M.Martinovu.
1/2finālā J.Kokko turpināja pārliecinoši ar 4-1 pret J.Sprūžu. Otrajā pārī Latvijas cerības piepildīja Didzis Ozoliņš ar 4-2 uzveicot neērto A.Šastovu. Acīmredzot, spēlē par 3.vietu Jevgēnijs bija jau izpumpējies un zaudēja Aleksejam Šastovam pārliecinoši ar 1-4.
Tomēr visa nedalītā atlikušās publikas uzmanība tika vērsta uz finālu, kurā iekļuva Didzis Ozoliņš. Cerības pakutināt Janne Kokko nervus bija visai pamatota, jo uz to brīdi Didzi varēja uzskatīt par labāko Latvijā 3 jomās - labākā darbība ar vārtsargu, labākais uzbrukums pēc kombinācijas LABAIS UZBRUCĒJS – CENTRS kustībā uz priekšu apsteidzot aizsargu, kā arī izgājiens! Šis trio bija veiksmes atslēga Didža demonstrētājās spēlēs Latvijas reitinga turnīros. Kaut nedaudz, tomēr cerības attaisnojās. Pirmo reizi kāds no Latvijas spēlētajiem play-off pret somu kalašņikovu spēja uzvarēt 2 spēles. Svarīgi bija tas, ka tad, kad Janne sērijā pie 3-1 sev par labu noteikti gatavojās nobeigt sēriju, bet Didzis pagarinājumā spēja panākt 2-3 un tad varēja manīt, ka Janne sāka nervozēt (sāka trīcēt rokas), kas viņam papildus prasīja maksimālo koncentrāciju un piepūli. Domājams, ka Somijā viņa zaudējumu tolaik nesaprastu! Skatītāju pūlis dzina Didzi uz priekšu un diezin kā būtu beigusies sērija, ja 6. spēlē uzvarētu Didzis. Līdz šim apmeklētākais Rīgas kauss beidzās ar otra Sony televizora aizceļošanu uz zilo ezeru zemi – Somiju!
Rezultāti
1. kārta: 1., 2., 4., 7., 8., 9., 11. un 12.grupas , 3., 5., 6. un 10.grupas
2. kārta: Finālgrupas
3. kārta: Play-off
Visas vietas
