Tuvojoties jubilejas Rīgas kausam (15. pēc kārtas) piedāvājam Jums ieskatu Rīgas kausu vēsturē.
Latvijas GHF arhīvos var atrast daudzu sacensību statistiku, bet ne visu. Pirmkārt, jau galda hokeja aizsākumos Latvijā viss tika fiksēts ar roku. Cik nu papīru arhīvu kalnos ir palicis, tik arī ir iespēja galda hokeja pazinējiem pasmelties informāciju, kura vēl nav redzējusi dienas gaismu interneta mājas lapā! Galda hokeja aizsākumos raksta autoram piemita liela kāre pēc visu rezultātu apkopošanas (protams, informācija par citu spēlētāju rezultātiem tika sīki izpētīta), turklāt autors jau tajos laikos sāka pārņemt vienu no vadošajām galda hokeja attīstības lomām Latvijā. Laikā līdz 15. jubilejas kausam es Jums piedāvāšu vairākus apskatus par vismaz pirmajiem Rīgas kausiem. Šajā reizē vēsturiskais 1.Rīgas kauss ar visu statistiku. Pasaules reitingā ir pieejama informācija tikai par vietu izkārtojumu, bet manā arhīvā ir gandrīz visu spēļu rezultāti, kā arī notikušo 1. Kausā izklāstīšu nelielā aprakstā. Kā ne kā esmu bijis dalībnieks visos līdzšinējos Rīgas kausos un atminos lielāko daļu interesantāko notikumu tajos.
Tad, kad pirmo nopietno turnīru organizators Ēriks Loks pagāja maliņā, entuziastu grupiņa 1999.gadā dibināja Rīgas Galda Hokeja Klubu, jo dīkstāve draudēja ar galda hokeja norietu. Drīzumā pēc 1. Rīgas čempionāta posmu karuseļa, Rīgas GHK sezonas izskaņā nolēma sarīkot atsevišķu nopietnāka līmeņa vienas dienas turnīru. Tajā laikā Rīgas GHK bija jau neliela sadarbība ar pašreizējo Latvijas GHF vadītāju Romanu Blūmentālu, kurš tirgoja Stiga inventāru. Jau pirmajam Rīgas kausam tika sagādātas balviņas, pie kurām tika labākie spēlētāji. Tā savulaik aizsākās galda hokejistu sadarbība ar Stiga firmu, kā rezultātā vēlāk tika dibināta Latvijas GHF.
Pirmais Rīgas kauss notika tam laikam interesantā vietā – atpūtas centrā "Lido", kurš atrodas uz Krasta ielas. Lai pasargātu spēļu procesu no iespējamā lietus, organizatori sagādāja lielu telti, zem kuras, tad arī notika pirmais Rīgas kauss. Tā kā sacensības tika sadalītas vairākos posmos, tad visiem dalībniekiem nevajadzēja drūzmēties teltī, bet tik un tā interesentu bija ļoti daudz un telts bija nemitīgi pārpildīta. Šajā ziņā bija viens mīnuss – tajā dienā bija augsts mitruma līmenis gaisā un papildus spēlēšana teltī atgādināja vārīšanos veļas mašīnā, bet galda hokeja entuziastiem pirmajai reizei tas šķita tīri labi. Vēl viens interesants fakts – lai varētu aizvadīt turnīru, bija nepieciešami galdi uz kuriem uzlikt galda hokeja inventāru. Tie tika sarunāti un atvesti no Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmijas, kurā tajā laikā studēja raksta autors.
Kā zināms, pirmā Rīgas kausa dalībnieki, ar Latvijas GHF starpniecību, ir uzaicināti piedalīties arī jubilejas kausā, bet tikai 9-10 spēlētāji no 1.kausa laikiem turpina spēlēt galda hokeju un liela iespēja, ka visus dalībniekus apzināt neizdosies. Taisnības labad jāpiemin, ka regulāri spēlē tikai 3 spēlētāji – pirmā Rīgas kausa uzvarētājs Raivis Sternāts, otrā Rīgas kausa uzvarētājs Sergejs Mihejevs un raksta autors Sandis Kalniņš. Starp šiem 9-10 spēlētājiem ir atrodami vēl 6-7 kuri to dara neregulāri. Lai pagodinātu 1.kausa dalībniekus Latvijas GHF, ne tikai aicina viņus piedalīties, bet arī segs viņiem dalības maksu un pateicībā par dalību vēsturiskajā kausa izcīņā apbalvos ar piemiņas balvām.
Pirmais Rīgas kauss pulcēja tam laikam pietiekami lielu spēlētāju skaitu – 55. Jau 1.kausā sacensību izspēles principi bija visai interesanti un nedaudz līdzinājās mūsdienu mačiem. Pirmajā reizē izspēles formula paredzēja spēcīgākajiem spēlētājiem iekļauties tikai nobeiguma fāzē, līdzīgi kā tagad, kad 8 labākie pēc Pasaules reitinga Rīgas kausa dalībnieki jau automātiski nodrošina vietu starp 48 labākajiem. Tomēr 1.kausā izspēlēs principi bija nedaudz sarežģītāki un drakoniskāki apakšgalam. Sacensības notika 3 kārtās. Pēdējā 3.kārtā sev vietu bija nodrošinājuši tā laika Rīgas čempionāta labākie 8 spēlētāji – Sergejs Mihejevs, Raivis Sternāts, Jānis Ķirsis, Andis Liepa, Ilgvars Pavlovskis, Valts Būmanis, Mārtiņš Zirnis un Ivars Viļķens. Tajā laikā vadošo spēlētāju līmenis krasi atšķīrās no apakšgala spēlētājiem un pat no vidējā līmeņa un tāpēc vadošo 8 spēlētāju iekļaušana 1.kausā jau play-off bija attaisnojama.
2.kārtā bija paredzēta vieta 12 spēlētājiem un kvotas bija sadalītas sekojoši – 4 nākamie labākie spēlētāji pēc Rīgas čempionāta rezultātiem (9.-12.vietu ieguvušie Andris Priediņš, Roberts Šenbergs, Uldis Jēkabsons un sporta žurnālists Māris Zembergs) jau automātiski garantēja sev vietu, tad pie 2 vietām tika 2 labākie juniori, kuriem notika atsevišķs turnīrs un šīs vietas aizņēma Edgars Gūtmanis un Didzis Ozoliņš (diemžēl, rezultāti no junioru turnīra nav saglabājušies), vēl 2 vietas kā WILDE CARD saņēma vienīgie turnīra viesi no Krievijas – ilggadējais Krievijas galda hokeja patrons Mihails Margolis un pārstāvis no Pēterburgas Aleksandrs Minčenko, bet par pārējām 4 vietām notika ļoti smaga cīņa! Uz tām pretendēja 39 spēlētāji un tikai 1.kārtas 4 apakšgrupu uzvarētāji iekļuva starp šiem veiksminiekiem!!! 2.kārtā 12 dalībnieki izspēlēja apļa turnīru, lai noskaidrotu 8 labākos spēlētājus, kuri pievienojās jau izsētajiem grandiem play-off stadijā.
Galda hokeja attīstība pamazām bija uzņēmusi apgriezienus un spēlēt jau bija sākuši arī citviet Latvijā. Tad, viennozīmīgi precīzi pēc spēka pa grupām 1.kārtā bija sadalīt grūti, jo izrādījās, ka arī pat tādi spēlētāji, kuri nebija spēlējuši Rīgas čempionāta posmos jau mācēja dažas kombinācijas, kuras jau bija atstrādātas un tāpēc dažās grupās bija pārsteigumi.
1.kārtā dalībnieki tika sadalīti 4 grupās pa 10 ( izņemot D grupā bija 9 ) un tikai uzvarētājs izkļuva no grupas. A grupā bija 2 izteikti favorīti – strauji progresējošais raksta autors Sandis Kalniņš un ambiciozais Salvis Skarainis. Viss izšķīrās savstarpējā spēlē, kurā ar pārliecinošu uzvaru 7-0 pirmo vietu nodrošināja Sandis Kalniņš. Sandim jau tajā laikā bija iekrāta neliela pieredze Rīgas čempionātos, bet Salvis bija spēlējis tikai Ventspils čempionāta posmos un savās mājās Talsos, kur tomēr spēlētāju vidējais līmenis vēl bija krietni zemāks.
B grupā situācija bija līdzīga – vienīgo ceļazīmi izšķīra spēle starp grupas favorītiem Arni Jackēviču un Vilni Zoldneru, kuri arī bija apostījuši gaisu Rīgas čempionātā. Abi pret pārējiem spēlētājiem grupā sabēra pilnus vārtus ( Arnim 8,4 vidēji gūti vārti, bet Vilnim 7,4 ), bet savstarpējā spēlē visu izšķīra vieni vārti – uzvaru ar 1-0 svinēja Arnis Jackēvičs.
C grupā pie favorītiem varēja pieskaitīt Zigmāru Šmitu, Mārtiņu Šustiņu un var būt vēl Sergeju Bezenkovu, kuriem arī bija neliela sacensību pieredze, bet par nelielu pārsteigumu grupā uzvarēja A.Gūtmanis, kurš lielajos turnīros vēl nebija spēlējis. Viss minētais četrinieks satilpa 2 punktos.
Līdzīgi notikumi risinājās D grupā, kurā par galveno favorītu varēja uzskatīt Egīlu Belševicu, bet nedaudz negaidīti grupā ar maksimālo punktu summu uzvaru svinēja A.Andžāns, kuram tāpat kā A.Gūtmanim nebija lielāku sacensību pieredzes.
2.kārtā apļa turnīrā toni noteica pēc Rīgas čempionāta 9.-12.vietām izsētie Andris Priediņš, Roberts Šenbergs un Uldis Jēkabsons, kuri apļa turnīrā ieņēma pirmās 3 vietas. Tomēr jaunā maiņa arī parādīja, ka spēj turēties pretī jau pieredzējušākajiem. 4.vietu aplī izcīnīja tā laika uzlecošā junioru zvaigzne Didzis Ozoliņš. Vietu 1/8finālā sev nodrošināja arī Arnis Jackēvičs, Sandis Kalniņš, Māris Zembergs un vēl viens juniors Edgars Gūtmanis. Aiz play-off uzreiz palika abi Krievijas pārstāvji Mihails Margolis un Aleksandrs Minčenko, bet grupās negaidīti uzvarējušie A.Andžāns un A.Gūtmanis ierindojās pēdējās 2 vietās, kas apstiprināja to, ka jau tad bija liela loma uzkrātajai pieredzei, kuras viņiem nebija.
Raksta autors neatceras, kādā veidā tika dalīti play-off pāri, bet šķiet, bija dažas neprecizitātes. Piemēram, 1.Rīgas kausa izcīņas uzvarētājs Raivis Sternāts 1/8finālā spēlēja ar 2.kārtas uzvarētāju, kas likās nedaudz neloģiski, jo Raivis Sternāts pavisam noteikti bija Rīgas čempionātā starp vadošajiem spēlētājiem un viņam pēc būtības bija jāspēlē ar 2.kārtas 6.-8.vietu ieguvējiem, tāpat sanāk, ka Ilgvars Pavlovskis spēlēja ar Edgaru Gūtmani, kurš 2.kārtā ierindojās 8.vietā, tādā gadījumā sanāk, ka I.Pavlovkim bija jābūt Rīgas čempionam (pēc čūskas principa 1.v. – 16.v.), bet tajā laikā viņš noteikti bija starp 8 labākajiem, bet ne starp 3 labākajiem! Tā kā fakts, kā tika sadalīti pāri, ir palicis neizzināts.
Play-off pirmajā stadijā 1/8finālā notika tikai 1 pārsteigums, kurā izsētais Valts Būmanis sērijā ar 0-2 zaudēja Uldim Jēkabsonam. Pārējos pāros uzvarēja favorīti.
1/4finālā par pārsteigumiem turpināja rūpēties U.Jēkabsons, kurš no turpmākās spēlēšanas izsita vēl vienu favorītu- Andi Liepu. Citos pāros Raivis Sternāts un Mārtiņš Zirnis samērā pārliecinoši ar 2-0 sērijās uzveica attiecīgi Ivaru Viļķenu un Ilgvaru Pavlovski. Ļoti principiāla spēkošanās notika starp Jāni Ķirsi un Sergeju Mihejevu. Ar 2-0 sēriju uzvarēja Jānis.
1/2finālā sērijas jau ilga līdz 3 uzvarām. Bez aizķeršanās finālā iekļuva Raivis Sternāts, kurš vairāku pārsteigumu autoram Uldim Jēkabsonam pārbrauca kā ar ceļa rulli uzvarot sērijā ar 3-0 ar kopējo vārtu attiecību 19-4! Daudz sīvāk spēkojās Mārtiņš Zirnis un Jānis Ķirsis. Ar 3-1 sērijā uzvarēja Mārtiņš. Trijās no 4 spēlēm rezultāts bija 2-1.
Finālā tikās Latvijas galda hokeja pirmsākumu divi nesamierināmākie pretinieki Raivis Sternāts un Mārtiņš Zirnis. Fināla sērijā uzvarot ar rezultātu 3-1 par pirmo Rīgas kausa ieguvēju kļuva par tā laika vārtu gūšanas mašīnu uzskatītais Raivis Sternāts.
