Un vēl tiešām vecuma grupās jau pēc 50 spiest iziet kaut kādas atlases kārtas savās valstīs arī ir galīgi aplami. Tur būtu jārīko atklātie turnīri kur piesakās JEBKURŠ kas vēlās un jau uz vietas kā mūsu RK tad pēc situācijas lemt sarindojot pēc reitinga visus kam sākt spēlēt no pirmās kārtas un kam vēlāk. Nu neļaus lielākai daļai veselība un citas problēmas teiksim piedalīties obligāti 3 turnīros no 4 kas notiek valstī. Tāpēc jau runāju par iespēju paeksperimentēt un EC vietās sākt rīkot atklātā tipa PC sīkajām vecuma grupām. Ātri vien pierādītos ka mana tipa turnīros spēlētāju skaits būtu krietni lielāks kā standarta PC. Daudzi vēlētos vispār uzspēlēt tikai reizi gadā vai divos konkrētajos PC nemaz nepiedaloties savas valsts parastajos turnīros arī, bet daļa tur šad tad ierastos lai patrenētos.

Bet es runāju par motivizācijas neizbēgamu zudumu un tas kas noticis pie mums un notiek arī citās valstīs tikai apliecina manu vārdu patiesumu. Praktiski šī eksistējošā kārtība pirmos spēlētāju zudumus rada jau sasniedzot kādu 43-44 gadu vecumu. Ja neizdodas veterānos pirmajos gados izkapāt medaļas tad tālāk sagaidīt nākamo iespēju (un praktiski pēdējo 55+ vecumu) ir gatavi tikai tie kuri strādā ar bērniem un uztur savus klubus. Bet pēc 57-58 reāli vairs vispār jēgas startēt nav. Apskaties kā REĀLI Jums krītas dalībnieku skaits pat 40+ kategorijā katru gadu kaut logiski būtu ja tas tikai strauji augtu. Tāpēc ja negribat turpināt degradēt vajadzīgas pārmaiņas sistēmā Pasaules mērogā jo tikai tās spētu atdzīvināt tos kam motivizācija tagad nav nekāda. Bet tādu pa visu pasauli arī ir apmēram tikpat ja ne vairāk kā vispār tagad ir reitingā. Apskaties cik cilvēku kādreiz piedalījās turnīros gan pie mums gan Zviedrijā,cehijā,Norvēgijā,Somijā. Un tad spēlētāju bija krietni vairāk! Es braukāju apkārt spēlēdams pa pasauli tad kad Tu pat neko vispār vēl par GH nezināji un tāpēc zinu ko runāju.

Jā, es runāju par Latvijas turnīriem, un apzināti, jo, ja mēs gribam, lai kāds šeit kaut ko dara, mums šeit pašiem uz vietas ir jāredz, ka ir interese. 55+ kategorijā uz Slovēniju aizbrauca tie, kas gribēja, es pat teiktu, bez konkurences. Tad par kādām papildus senioru klasēm var būt runa? Sākam šeit pat ar veču bariņu, kas piedalās vietējos turnīros, tad arī varēsim celt jautājumu pasaulē. Mēs jau varam ierosināt kategoriju 65+, bet tas izskatīsies smieklīgi, jo nav aktīvo spēlētāju.

Nu, nu pasaulē un 55+ kategorijā knapi 3-4 savācās? Tu atkal jauc Latviju un piesauc mūsu organizatoru kamēr es runāju par pasaules čempionātiem. Kad būs vairāk laika varam apskatīties pasaules reitingā cik vispār ir spēlētāju ņemot katru piecgadi atsevišķi. Domāju ka pat jau tagad arī 70+ būs stabili vairāk kā 10 bet 65+ un 60+ apmēram virs 40. Vēl pēc 5-10 gadiem jau mūsu Caica paaudze būs nonākusi līdz pirmajai veterānu atzīmei utt.utjprjm. Manā paaudzē pa visu pasauli stabili ir vairāki simti vēl tagad startējošo un vēl vairāk simtu kuriem motivācija zudusi startēt. Mēs kā nekā vismaz te Latvijā iesākām to visu bet pasaulē iesāka vēl agrāk tātad tur arī vairāk motivāciju zaudējušo.

Ilgvar, Tu tomēr salīdzini nesalīdzināmas lietas. Google saka, ka galda tenisu spēlē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Galda hokejā ir 10 000 aktīvu spēlētāju? Lūk, arī skaitļi, lūk masveidība, uz kuras balstoties ir pamats dalīt seniorus kategorijās 50+, 60+, 70+, 80+. Mēs pat vienu 70+ spēlētāju Latvijā nedabūsim. Pat novusā ir krietni vairāk. Te gan S.Kalniņam vajadzētu iekomentēt, kā ir ar senioru dabūšanu uz turnīriem. Cik sapratu, viņš ir centies, bet intereses nav. Tajā pašā 55+ kategorijā knapi 3 -4 savācās. Kāda jēga dalīt sīkāk? Es kā organizators pirktu balvas tikai tad, ja zinātu, ka attiecīgajā klasē ir vismaz 10 dalībnieki. Pretējā gadījumā tie kausi nemaz ar dalības maksām nenosedzās, nemaz nerunājot par pārējiem izdevumiem - telpu noma, inventārs utt.

Starp citu vai sen nav laiks atdzīvināt tieši Pasaules mēroga sistēmu? Vai vēl arvien nav smieklīgie EČ katru otro sezonu? Ja tieši pasaulē ir vēlēšanās radīt lielāku masveidību mūsu GH tad vienīgais variants kā rīkoties ir tieši iet GT pēdās. Pirmkārt cieņa un pateicība veterāniem kas to visu ir iesākuši, otrkārt večiem nezudīs motivācija un daudzi kapāsies kā GT vecis līdz pat 80 gadiem kamēr beidzot dabūs to PČ medaļu kolekcijā, treškārt pieaugs visu parasto vietējā mēroga turnīru dalībnieku skaits jo veči nāks tur trenēties un gatavoties saviem PČ. Nu lūk kaut vai iesākumā EČ vietā ieviest Open (jebkurš kurš vēlās bez atlases valstīs) PČ vecuma grupās kā ir GT jau izdarīts. Tur individuāli ir ik pa 5 gadi bet pāriem (mūsu gadījumā trio komandām) ik pa 10 un aiziet! Redzēsiet kā jau pēc 5-6 gadi būs daudzi dinozauri atgriezušies , daudzi gados veci jaunpienācēji parādījušies utt. Ir nepieciešama tikai tieši Internacionālās federācijas rīcība lai šādu piramīdas sistēmu iedzīvinātu un reanimētu interesi vecajos krabjos!

Attiecībā par to ka tieši junioriem ir lielākā konkurence utt. Uz ko ir orientēts starptautiskās vai vietējo federāciju darbs tur arī vienmēr būs tā lielākā konkurence. Galda tenisa piemērs parāda ka večus tomēr var arī nenorakstīt kā visur citur un tieši mūsu GH ir pat ļoti līdzīga nodarbošanās. Pat no biznesa skatupunkta raugoties ilgtermiņā iegūt jaunu pircēju loku starp individuāliem pensionāriem un citiem pieaugušajiem arī nav nemaz tik slikti. PS.Es pat pats vairs nespēlējot tagad dažu mēnešu laikā savā darba vietā esmu spējis aizraut vienu Ukraiņu veci kurš jaunībā (kā starp citu 90% mūsu vienaudžu jo tad taču datoru nebija) aktīvi spēlējis GH un viņš grib atbraukt uzspēlēt. Skaidrs ka atbrauks ieraudzīs tikai bērnus un diezin vai turpinās jo nav taču perspektīvas ko piedāvāt 60 gadniekam. Bet ja būtu kategorija pa 5 gadi tad motivācija rastos aizbraukt pacīnīties pēc dažiem gadiem ar saviem vienaudžiem PČ un tas nozīmētu aktīvu spēlēšanu visos mūsu turnīros.

Bet masveidību tieši tāpēc arī nav jēgas gaidīt jo visiem kā vienam vnk pazūd motivācija ja skaidri zina kad jācīnās nevis ar savā gadā dzimušiem bet jaunākiem. Tieši motivācija jau arī ir tas kas reda šo masveidību un GT sistēma ir LIELISKS UN UZSKATĀMS piemērs kā var motivāciju startēt saglabāt pat klasēs 70,75,80 un 85+. Jāprot augs kopt saknēs nevis paziņot tas tāpat nokaltis un jēgas tāpēc darīt neko nav. Un jāsāk tas ir nevis Latvijas mērogā bet uzreiz Pasaules mērogā jo tikai tā radīsies pamazām atkal motivācija visiem večiem kas vēl spēj kustēt atgriezties ierindā un tikai Pasaules mērogā arī izdotos pirmajiem turnīriem savākt kaut necik cilvēku skaitu.Nekādas atlases valstīs uz to nevajag lai cilvēki vnk noskaidro starp savās piecgadēs dzimušajiem spēcīgākos.

Piekrītu, ka 10 gadu (40 vai 50) starpībai ir nozīme. Pats to jūtu. Tomēr dalīt kategorijās pa 5 gadiem nesaskatu jēgu, jo mums nav tādas masveidības kā galda tenisā. Ja tāda būtu, tas būtu savādāk. Paskaties uz Rīgas Kausa 2022 senioru pjedestālu. Starp 40+ senioriem uz pjedestāla divi bija 55+ vecumā. Tas arī liecina, ka dalīt pa 5 gadiem kategorijās nav jēgas. Vismaz šobrīd. Būs masveidība, būs jēgas dalīt. Tad jau lielāka jēga dalīt junioros pa pāris gadiem, jo tieši starp junioriem ir vislielākā konkurence.

Piemēram runājot konkrēti par sevi atceros kad reāli vēl kaut ko centos darīt un motivēti trenējos līdz 50 gadu vecumam kad tieši notika laikam pirmais PČ vecuma grupā 50+ turklāt tas bija pie mums Rīgā. Toreiz grupā panēmu 2 vietu bet plau off nepaveicās ka izgāju nevis uz kādu tālo viesi (kurus visus biju izanalizējis pateicoties youtube video) bet uz Vafu no Igaunijas kurš atkal tieši mani zināja no A līdz Z. Paliku līdz ar to tikai 5 vietā un tālāk saprotot ka nāks klāt visu laiku vēl jaunāki un nopietnāki konkurenti pārstāju nopietnā līmenī spēlet. Pie GT sistēmas teiksim Tu zini pēc nieka 5 gadiem Tev atkal būs iespējas sisties par medaļām tikai jāspēj saglabāt savu fizisko vēlams labāku nekā konkurentiem. Un tā var restartēties n-tās reizes vēl un vēl kā redzams arī Jēkabsona kunga gadījumā. Bet tas nozīmē saglabāt arī motivāciju apmeklēt parastos turnīrus utt.